Barikāžu aizstāvju atceres ugunskurs
Aleksandrovas pamatskolā
28.janvārī Aleksandrovas pamatskolā notika patriotiska rakstura stunda, veltīta 1991.gada janvāra barikāžu aizstāvju atceres dienai. Tika iekurts Barikāžu aizstāvju atceres ugunskurs. Izvērās interesanta un saturīga saruna pie ugunskura, kurā piedalījās ne tikai skolēni un skolotāji, bet arī uzaicinātie ciemiņi- Zemessardzes 35. kājinieku bataljona pārstāvji no Preiļiem, jo Zemessardzes 35. kājinieku bataljona atbildības teritorijā ir Dagdas novads.
Skolēni kopā ar saviem skolotājiem nedēļas garumā gatavojās šai īpašai stundai, noskatījās videofilmas par barikāžu laiku, pārrunāja svarīgākos notikumus, pauda savu attieksmi par redzēto un dzirdēto.
Sarunu pie ugunskura iesāka DVA darbā I. Kuzņecova, kura aicināja skolēnus uzmanīgi klausīties, būt atsaucīgiem un uzdod jautājumus, baudīt silto tēju ar cepumiem un kopīgi sildīties pie atmiņu ugunskura.
Vēstures skolotāja A.Pauliņa pastāstīja, ka šogad aprit 30 gadu kopš 1991.janvāra barikāžu notikumiem. Gan tiem, kuri cēla un aizstāvēja barikādes, gan tiem, kuri vēl nebija dzimuši latviešu tauta pierādīja, ka ir drosmīga un patriotiski noskaņota, aizstāvot Latvijas atjaunoto neatkarību. Galvenais uzdevums nodod jaunākajai paaudzei šīs vērtības, jo Barikādes bija viena no tautas augstākajām varonības izpausmēm. Ir svarīgi atcerēties, stāstīt, apzināties.
Zemessardzes 35. kājinieku bataljona rotas komandieris Juris Putnis ļoti detalizēti savā runā atspoguļoja vēsturiskos notikumus hronoloģiskajā secībā, sākot no 1918. gada līdz pat 1991.gadam.
1991. gada 13. janvārī, protestējot pret padomju karaspēka agresiju Viļņā, kur naktī no 1991. gada 12. uz 13. janvāri tika atņemtas dzīvības 14 cilvēkiem, kā arī pret iespējamajām provokācijām Latvijā, Rīgā 11. novembra krastmalā, notika lielākā demonstrācija Latvijas vēsturē. Tajā piedalījās simtiem tūkstoši cilvēku. Pēc protesta manifestācijas daudzi cilvēki palika Rīgā – cēla barikādes ap valdības, kā arī radio un televīzijas ēkām, Daugavas tiltiem. Pēc valdības aicinājuma uz Rīgu devās arī zemnieki ar savu smago tehniku. 14. janvārī padomju milicijas specvienība OMON uzbruka barikāžu aizstāvjiem uz Vecmīlgrāvja un Brasas tiltiem, apšaudē gāja bojā viens cilvēks, bet 20. janvārī OMON mēģināja ieņemt Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēku, izraisot apšaudi, kurā gāja bojā pieci cilvēki.
Arī Dagdas un apkārtējo pagastu iedzīvotāji devās uz Rīgu, lai piedalītos Tautas frontes organizētajās barikādēs. Tas bija satraukuma pilns laiks, kad kopā pulcējās visi, kuri savā sirdī loloja ideju par brīvu Latviju. Kopš 1997. gada 20. janvāris ir noteikts par barikāžu aizstāvju atceres dienu.
Barikāžu aizstāvji tika apbalvoti ar piemiņas zīmi. 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir LR valsts apbalvojums, ko regulē 1999. gada likums "Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi".
To piešķir barikāžu aizsardzības dalībniekiem par 1991. gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja 1991. gada barikāžu dalībniekus.
Arī civilmilitārās sadarbības nodaļas jaunākā speciāliste Ilze Kivliniece dalījās savās atmiņās par Barikāžu laiku. Lai gan viņa toreiz vēl nebija piedzimusi, toties viņas tētis piedalījās Barikāžu celšanā un aizstāvēšanā. Ilzes mamma palika mājās viena pati ar viņas māsiņu, kurai bija tikai gadiņš. Bērns uz rokām un vēl lopiņi kūtī, bet ar visu lieliski tika galā, jo bija sapratusi, ka citādi nemaz nevar rīkoties.
Rotas komandieris J.Putniņš pastāstīja par to, kāda loma ir Zemessardzei mūsdienu apstākļos.35.kājinieku zemessargi ir patriotiski, profesionāļi un gatavi aizsargāt Latviju.
Skolēni ar interesi klausījās rotas komandiera stāstījumu par formu un ekipējumu, par somu, par priekšmetiem, kuri atrodas somā. Apmācību periodā topošie zemessargi iemācās apieties ar strēlnieku ieročiem (AK-4, G-36, m/45, Sig-210, AKM, RPK, KSP-58, AT-4, M2CG), apgūst pirmo palīdzību, militāros sakarus, topogrāfiju, ierindas mācību, reglamentus, lauka kaujas iemaņas, izdzīvošanu un nodaļas-vada līmeņa taktiku.
Pasākuma noslēgumā DVAD Inese pateicās visiem, kuri iesaistījās šajā aktivitātē, it sevišķi ciemiņiem, un pasniedza viņiem nelielas skolēnu pašdarinātas dāvaniņas un pašceptu pīrāgu. Tika izteikts priekšlikums, ka maijā, kad iespējams norimsies pandēmija. Zemessardzes 35.kājinieku bataljona pārstāvis varētu organizēt ar mūsu skolēniem kādu praktisku nodarbību, kas dos iespēju fiziski un morāli pilnveidoties.
Rakstu veidoja vēstures skolotāja A.Pauliņa
Aleksandrovas pamatskolā
28.janvārī Aleksandrovas pamatskolā notika patriotiska rakstura stunda, veltīta 1991.gada janvāra barikāžu aizstāvju atceres dienai. Tika iekurts Barikāžu aizstāvju atceres ugunskurs. Izvērās interesanta un saturīga saruna pie ugunskura, kurā piedalījās ne tikai skolēni un skolotāji, bet arī uzaicinātie ciemiņi- Zemessardzes 35. kājinieku bataljona pārstāvji no Preiļiem, jo Zemessardzes 35. kājinieku bataljona atbildības teritorijā ir Dagdas novads.
Skolēni kopā ar saviem skolotājiem nedēļas garumā gatavojās šai īpašai stundai, noskatījās videofilmas par barikāžu laiku, pārrunāja svarīgākos notikumus, pauda savu attieksmi par redzēto un dzirdēto.
Sarunu pie ugunskura iesāka DVA darbā I. Kuzņecova, kura aicināja skolēnus uzmanīgi klausīties, būt atsaucīgiem un uzdod jautājumus, baudīt silto tēju ar cepumiem un kopīgi sildīties pie atmiņu ugunskura.
Vēstures skolotāja A.Pauliņa pastāstīja, ka šogad aprit 30 gadu kopš 1991.janvāra barikāžu notikumiem. Gan tiem, kuri cēla un aizstāvēja barikādes, gan tiem, kuri vēl nebija dzimuši latviešu tauta pierādīja, ka ir drosmīga un patriotiski noskaņota, aizstāvot Latvijas atjaunoto neatkarību. Galvenais uzdevums nodod jaunākajai paaudzei šīs vērtības, jo Barikādes bija viena no tautas augstākajām varonības izpausmēm. Ir svarīgi atcerēties, stāstīt, apzināties.
Zemessardzes 35. kājinieku bataljona rotas komandieris Juris Putnis ļoti detalizēti savā runā atspoguļoja vēsturiskos notikumus hronoloģiskajā secībā, sākot no 1918. gada līdz pat 1991.gadam.
1991. gada 13. janvārī, protestējot pret padomju karaspēka agresiju Viļņā, kur naktī no 1991. gada 12. uz 13. janvāri tika atņemtas dzīvības 14 cilvēkiem, kā arī pret iespējamajām provokācijām Latvijā, Rīgā 11. novembra krastmalā, notika lielākā demonstrācija Latvijas vēsturē. Tajā piedalījās simtiem tūkstoši cilvēku. Pēc protesta manifestācijas daudzi cilvēki palika Rīgā – cēla barikādes ap valdības, kā arī radio un televīzijas ēkām, Daugavas tiltiem. Pēc valdības aicinājuma uz Rīgu devās arī zemnieki ar savu smago tehniku. 14. janvārī padomju milicijas specvienība OMON uzbruka barikāžu aizstāvjiem uz Vecmīlgrāvja un Brasas tiltiem, apšaudē gāja bojā viens cilvēks, bet 20. janvārī OMON mēģināja ieņemt Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēku, izraisot apšaudi, kurā gāja bojā pieci cilvēki.
Arī Dagdas un apkārtējo pagastu iedzīvotāji devās uz Rīgu, lai piedalītos Tautas frontes organizētajās barikādēs. Tas bija satraukuma pilns laiks, kad kopā pulcējās visi, kuri savā sirdī loloja ideju par brīvu Latviju. Kopš 1997. gada 20. janvāris ir noteikts par barikāžu aizstāvju atceres dienu.
Barikāžu aizstāvji tika apbalvoti ar piemiņas zīmi. 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir LR valsts apbalvojums, ko regulē 1999. gada likums "Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi".
To piešķir barikāžu aizsardzības dalībniekiem par 1991. gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja 1991. gada barikāžu dalībniekus.
Arī civilmilitārās sadarbības nodaļas jaunākā speciāliste Ilze Kivliniece dalījās savās atmiņās par Barikāžu laiku. Lai gan viņa toreiz vēl nebija piedzimusi, toties viņas tētis piedalījās Barikāžu celšanā un aizstāvēšanā. Ilzes mamma palika mājās viena pati ar viņas māsiņu, kurai bija tikai gadiņš. Bērns uz rokām un vēl lopiņi kūtī, bet ar visu lieliski tika galā, jo bija sapratusi, ka citādi nemaz nevar rīkoties.
Rotas komandieris J.Putniņš pastāstīja par to, kāda loma ir Zemessardzei mūsdienu apstākļos.35.kājinieku zemessargi ir patriotiski, profesionāļi un gatavi aizsargāt Latviju.
Skolēni ar interesi klausījās rotas komandiera stāstījumu par formu un ekipējumu, par somu, par priekšmetiem, kuri atrodas somā. Apmācību periodā topošie zemessargi iemācās apieties ar strēlnieku ieročiem (AK-4, G-36, m/45, Sig-210, AKM, RPK, KSP-58, AT-4, M2CG), apgūst pirmo palīdzību, militāros sakarus, topogrāfiju, ierindas mācību, reglamentus, lauka kaujas iemaņas, izdzīvošanu un nodaļas-vada līmeņa taktiku.
Pasākuma noslēgumā DVAD Inese pateicās visiem, kuri iesaistījās šajā aktivitātē, it sevišķi ciemiņiem, un pasniedza viņiem nelielas skolēnu pašdarinātas dāvaniņas un pašceptu pīrāgu. Tika izteikts priekšlikums, ka maijā, kad iespējams norimsies pandēmija. Zemessardzes 35.kājinieku bataljona pārstāvis varētu organizēt ar mūsu skolēniem kādu praktisku nodarbību, kas dos iespēju fiziski un morāli pilnveidoties.
Rakstu veidoja vēstures skolotāja A.Pauliņa